Statūti

1.1. Biedrības nosaukums ir “Latvijas Jātnieku sporta Asociācija” (saīsināti un turpmāk tekstā LJSA).

1.2. LJSA ir biedrība, kas ir reģistrēta un darbojas saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo “Biedrību un nodibinājumu likumu”.

1.3. LJSA ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.

2.1. LSJA mērķi ir:

2.1.1. Popularizēt jātnieku sportu kā veselīga dzīvesveida, cilvēka fizisko un garīgo spēju atjaunošanas un paaugstināšanas resursu visa mūža garumā.

2.1.2. Sekmēt un uzlabot jātnieku sporta attīstību valstī, ievērojot godīgas spēles noteikumus un vienojošās, izglītojošās, kultūras un humanitārās vērtības, it īpaši – īstenojot bērnu un jauniešu attīstības programmas.

2.1.3. Mērķtiecīgi attīstīt, atbalstīt un veicināt jātnieku sporta pasākumus valstspilsētās, novados, pilsētās, pagastos, izglītības iestādēs, augstskolās. 

2.1.4. Veicināt sportistu meistarības izaugsmi.

2.1.5. Popularizēt godīgumu, ētikas normas un godīgas spēles noteikumus, lai novērstu tādas metodes vai darbības kā korupcija, dopinga lietošana vai manipulācija, kuru rezultātā varētu tikt apšaubīts sacensību, sportistu, amatpersonu, Biedru godīgums vai kā citādi nodarīts kaitējums jātnieku sporta prestižam.

2.2. LSJA uzdevumi ir:

2.2.1. Noteikt jātnieku sportā drošības un labas prakses standartus.

2.2.2. Izstrādāt izglītības un apmācības programmas, kas nodrošina zināšanu un prasmju apguvi, kas nepieciešamas jātnieku sportā iesaistīto profesiju pārstāvju (sportists, treneris, tiesneši, laukuma stjuarti u.c.) prasmju apgūšanai attīstībai, progresam un konkurētspējai.

2.2.3. Izstrādāt un ieviest kvalifikācijas paaugstināšanas programmu sportistiem, treneriem, tiesnešiem un organizatoriem u.c..

2.2.4. Veicināt Biedru vienotības veidošanu jātnieku sporta jautājumos.

2.2.5. Attīstīt un uzturēt starptautiskās attiecības jātnieku sportā. Veicināt draudzīgu attiecību attīstību ar citu valstu jātnieku sporta federācijām/asociācijām.

2.2.6. Pārstāvēt un aizsargāt visu LJSA Biedru attiecībās ar citām sporta, tajā skaitā, starptautiskajām sporta, organizācijām.

2.2.7. Pārstāvēt un aizsargāt jātnieku sporta intereses attiecībās ar publiskām personām, tajā skaitā, Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm un amatpersonām, tostarp tiesības sadarboties ar Latvijas Nacionālo sporta padomi, Latvijas Sporta federāciju padomi, Latvijas Olimpisko komiteju vai to attiecīgajiem tiesību pārņēmējiem.

2.2.8. Nostiprināt ētikas principus, it īpaši, godīguma, lojalitātes un sportiskās meistarības, un labas pārvaldības principus, kā arī īstenot noteikumus, lai novērstu korupcijas draudus.

2.2.9. Organizēt jātnieku sporta vēstures pētīšanu, materiālu apkopošanu, eksponēšanu un publicēšanu, vadošo treneru un jātnieku piemiņas saglabāšanu.

2.2.10. Nodrošināt LJSA darbības un tās ikgadējā finanšu pārskata caurskatāmību un pieejamību.

2.2.11. Būt neatkarīgai un izvairīties no jebkāda veida neatbilstīgas politiskas iejaukšanās.

2.2.12. Izstrādāt LJSA darbību regulējošos reglamentus un noteikumus un nodrošināt to izpildi.

3.1. LJSA sadarbojas ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldībām, sporta organizācijām, profesionālās ievirzes izglītības iestādēm.

3.2. LJSA organizē sacensības, atbalsta citu organizāciju jātnieku sporta pasākumu rīkošanu.

3.3. LJSA piedalās ar sportu saistīto normatīvo aktu un programmu ekspertīzē/analīzē un priekšlikumu izstrādāšanā.

3.4. LJSA veicina un organizē sadarbību ar citu valstu jātnieku sporta federācijām, klubiem un organizācijām.

3.5. LJSA piedalās metodisko, informatīvo materiālu izgatavošanā un izplatīšanā.

3.6. LJSA organizē lekcijas, seminārus, konferences, izstādes, konkursus, kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus.

3.7. Savu mērķu un uzdevumu popularizēšanai LJSA izmanto masu un sociālās saziņas līdzekļus, reklāmas pasākumus un citas aktivitātes Latvijā un ārpus tās.

4.1. Par LJSA biedru var kļūt Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrēta juridiska persona, kuras darbība tieši saistīta ar jātnieku sportu un kura ieguvusi biedra kandidāta statusu, ievērojot LJSA biedru uzņemšanas noteikumus.

4.2. Par juridiskām personām, kuru darbība tieši saistīta ar jātnieku sportu, ir atzīstamas:

4.2.1. Biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos paredzētie mērķi un uzdevumi, kā arī darbība atbilst LJSA mērķiem un uzdevumiem;

4.2.2. Kapitālsabiedrības, zemnieku saimniecības, kuru īpašumā ir zirgs/-i;

4.2.3. Juridiskās personas vai fiziskās personas, kuras reģistrējušās Valsts Ieņēmumu dienestā, kā nodokļu maksātāji, ja viņu pakalpojumi ir cieši saistīti ar jātnieku sporta, zirgaudzēšanas nozari.

4.3. Juridiskā persona, kas vēlas kļūt par LJSA biedru iesniedz LJSA valdei, iesniegumu uzņemt to par LJSA biedra kandidātu.

4.4. Iesnieguma formu apstiprina LJSA Valde.

4.5. LJSA valde, izskatot iesniegumu par iestāšanos, pārliecinās, vai attiecīgā persona atbilst prasībām, kādas nosaka LJSA statūti. Ja persona šīm prasībām atbilst, LJSA Valde lemj par biedra kandidāta uzņemšanu LJSA.

4.6. Pēc LJSA Valdes lēmuma par apstiprināšanu biedra kandidāta statusā, biedra kandidātam, uz tā norādīto elektronisko adresi tiek nosūtīts rēķins par LJSA biedra iestāšanās naudas apmaksu, ko biedra kandidāts apmaksā rēķinā norādītā termiņā. 

4.7. Biedra kandidātam, pēc savu saistību izpildes, t.i., pēc biedra nauda samaksas, ir visas tās pašas tiesības un pienākumi, kas biedriem, bet tam nav balsstiesību. Balsstiesības tas iegūst līdz ar tā uzņemšanas LJSA biedra statusā.

4.8. Biedra kandidāta statusa termiņš tiek piešķirts līdz nākamajai Kopsapulcei, kurā tiek lemts par biedra kandidāta uzņemšanu par biedru. Biedra kandidātam, ne vēlāk kā 10 (desmit) darba dienas pirms Kopsapulces, kurā tiks lemts jautājums par tā uzņemšanu LJSA biedra kārtā, LJSA valdei ir jāiesniedz ziņojums par tā darbību. Izskatot jautājumu par biedra kandidāta uzņemšanu par LJSA biedru, Valde, pamatojoties uz biedra kandidāta iesniegto ziņojumu, informē Kopsapulci par biedra kandidāta darbību atbilstoši LJSA statūtiem un statūtu noteikumu izpildi.

4.9. Katram LJSA biedram LJSA Kopsapulcē ir viena balss. LJSA biedram nav balsstiesību, ja LJSA Kopsapulce lemj par darījumu slēgšanu ar šo biedru vai prasības celšanu vai lietas izbeigšanu pret šo biedru vai jebkuru citu jautājumu, ja tas skar biedru vai kādu no biedra pārstāvjiem/dalībniekiem.

4.10. LJSA biedrs var jebkurā laikā izstāties no LJSA, iesniedzot rakstisku iesniegumu LJSA valdei. Biedra izstāšanās no LJSA neatbrīvo šo biedru no biedru maksas parāda segšanas un citu saistību un pienākumu izpildes. Iemaksātā biedra nauda netiek atmaksāta.

4.11. LJSA biedru var izslēgt no LJSA, pamatojoties uz LJSA valdes lēmumu, ja tam ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu uzskatāms:

4.11.1. rupjš LJSA statūtu pārkāpums;

4.11.2. būtiska kaitējuma nodarīšana LJSA;

4.11.3. rupja LJSA valdes apstiprinātās Ētikas un Disciplinārās politikas (turpmāk tekstā – Politika) pārkāpšana;

4.11.4. noziegumu pret mieru, cilvēci, kara noziegumu slavināšana vai atbalstīšana;

4.11.5. autoritāru un totalitāru režīmu slavināšana vai atbalstīšana;

4.11.6. kara propagandas īstenošana, Latvijas Republikas okupācijas fakta noliegšana;

4.11.7. Latvijas Republikas pastāvēšanas tiesiskā un demokrātiskā pamata un teritoriālās integritātes apšaubīšana vai graušana; 

4.11.8. ikgadējās biedru naudas nemaksāšana, ja biedru nauda nav samaksāta 2 (divu) mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās;

4.11.9. Biedrs tiek likvidēts vai citādi izbeidz darbību kā juridiska persona.

4.12. Statūtu 4.11.1.-4.11.8. punktu gadījumā, Valde izskata priekšlikumu par Biedra izslēgšanu, sagatavo lēmumprojektu un argumentāciju, ko nosūta apstiprināšanai Kopsapulcei. Biedra izslēgšanai nepieciešams, lai par to nobalso ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no Kopsapulcē klātesošajiem biedriem.

4.13. Biedra izslēgšana neatbrīvo Biedru no esošo saistību izpildes pret LJSA.

4.14. LJSA valdei ir pienākums 5 (piecu) dienu laikā rakstveidā paziņot LJSA biedram lēmumu par viņa izslēgšanu no LJSA un šā lēmuma motivāciju (pamatojumu), nosūtot uz LJSA biedra elektronisko adresi, kas norādīta šī biedra iesniegumā.

4.15. LJSA Valdei jāveic izmaiņas biedru un biedru kandidātu reģistrā ne vēlāk kā 10 (desmit) dienu laikā pēc attiecīgā Kopsapulcē lēmuma pieņemšanas.

5.1. Biedru tiesības:

5.1.1. piedalīties Kopsapulcē, ar to saprotot tiesības iepriekš saņemt Kopsapulces darba kārtību, noteiktā laikā saņemt uzaicinājumu uz Kopsapulci, tiesības piedalīties debatēs un diskusijās, būt pārstāvētam LJSA Kopsapulcē ar 1 (vienu) balsstiesīgu delegātu;

5.1.2. izstrādāt un iesniegt priekšlikumus to iekļaušanai Kopsapulces darba kārtībā;

5.1.3. izvirzīt kandidātus vēlēšanām un/vai iecelšanai LJSA institūcijās;

5.1.4. ievēlēt Valdi un LJSA institūciju locekļus;

5.1.5. piedalīties LJSA projektu, programmu izstrādē un realizēšanā;

5.1.6. ar LJSA administratīvo institūciju un izpildinstitūcijas starpniecību saņemt informāciju par LJSA aktualitātēm, tai skaitā iepazīties ar LJSA visu institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem;

5.1.7. piedalīties LJSA rīkotajos pasākumos, sacensībās un/vai citās sporta aktivitātēs;

5.1.8. brīvi darboties citās biedrībās, organizācijās un to apvienībās;

5.1.9. saskaņā ar attiecīgu Valdes apstiprinātu reglamentu tikt izvirzītiem apbalvojumu, prēmiju un godalgu saņemšanai;

5.1.10. saskaņā ar attiecīgu Valdes lēmumu pieteikties LJSA izsludinātajām atbalsta programmām.

5.2. Biedru pienākumi:

5.2.1. vienmēr pilnībā ievērot LJSA statūtus, noteikumus, norādījumus un lēmumus, kā arī kompetentu to institūciju izdotus rīkojumus un cita veida regulējošos vai normatīvos dokumentus neatkarīgi no to nosaukuma, kā arī gādāt, ka tos ievēro treneri, amatpersonas un sportisti;

5.2.2. piedalīties LJSA rīkotajos pasākumos, sacensībās vai citās aktivitātēs, īpaši sporta aktivitātēs;

5.2.3. informēt LJSA par jebkādiem grozījumiem Biedra statūtos un noteikumos, kā arī informēt par izmaiņām gadījumā, ja tiek mainītas tā amatpersonas vai paraksttiesīgās personas, kuras ir tiesīgas slēgt juridiski saistošus līgumus ar trešajām personām;

5.2.4. ievērot lojalitātes, godīguma, ētikas un labas sportiskās uzvedības principus kā godīgas spēles izpausmes formu, nostiprinot šos principus savos statūtos un ievērojot tos ikdienas darbībās;

5.2.5. ievērot visas piemērojamās antidopinga konvencijas, normatīvos aktus, normas, noteikumus un cita veida avotus vai dokumentus, kas nosaka šādus pienākumus;

5.2.6. regulāri maksāt biedru naudu, kuras apmēru noteikusi LJSA kopsapulce;

5.2.7. sniegt informāciju par savu darbību LJSA valdes noteiktajos termiņos;

5.2.8. ar savu darbību sekmēt aktīvu līdzdalību un atbalstīt LJSA mērķu un uzdevumu realizēšanu;

5.2.9. LJSA biedrs ir atbildīgs par Politikas ieviešanu savā darbībā, kas sevī ietver pienākumu nodrošināt, ka treneri un sportisti, kā arī citas tam pakļautās vai saistītās personas iepazīstas ar Politiku, tām tiek izskaidrota Politika un sekas par tās pārkāpšanu. LJSA biedrs regulāri atgādina par Politiku treneriem un sportistiem, kā arī tam pakļautajām vai saistītajām personām. LJSA biedri ir atbildīgi par Politikas efektīvu īstenošanu un ievērošanu ne tikai treniņu un sacensību laikā, bet arī jebkurā citā dzīves situācijā un gadījumos, kad var notikt Politikas pārkāpums, it īpaši, ja Politikas pārkāpums skar nepilngadīgās personas. LJSA biedram ir pienākums ziņot par jebkuru Politikas pārkāpumu LJSA un ir kategoriski aizliegts slēpt Politikas pārkāpumu vai par to noklusēt;

5.2.10. LJSA biedra pienākums ir ņemt vērā un izpildīt piemērotās sankcijas par Politikas pārkāpumu.

6.1. LJSA pārvaldības struktūra – institūcijas:

6.1.1. Kopsapulce ir LJSA augstākā pārvaldes institūcija;

6.1.2. Valde ir LJSA izpildinstitūcija, stratēģiskā un pārraudzības institūcija;

6.1.3. Administrācija ir operatīvās darbības un administrējošā institūcija;

6.1.4. Pastāvīgās un pagaidu komitejas sniedz padomus un atbalstu Valdei tās pienākumu izpildē;

6.1.5. Neatkarīgās komitejas pilda savas funkcijas saskaņā ar Statūtiem un piemērojamajiem noteikumiem. Neatkarīgās komitejas ir Pārvaldības un atbilstības nodaļa, Vēlēšanu komiteja un juridiskās institūcijas;

6.1.6. LJSA juridiskās institūcijas ir Disciplinārlietu komiteja, Ētikas komiteja;

6.1.7. Licencēšanas institūcijas ir atbildīgas par jātnieku licencēšanas sistēmu LJSA iekšienē.

6.2. LJSA Institūcijas ievēl vai ieceļ pati LJSA bez jebkādas ārējās ietekmes un saskaņā ar šajos Statūtos aprakstītajām procedūrām.

6.3. Kandidātiem, kuri pretendē uz ievēlēšanu vai pārvēlēšanu jebkurā LJSA amatā, jāatbilst šādiem kritērijiem:

6.3.1. pastāvīga dzīvesvieta Latvijas Republikas teritorijā un latviešu valodas pārzināšana atbilstoši augstākā līmeņa pirmajai pakāpei. Atkāpes no šī punkta, izņemot attiecībā uz LJSA Valdes locekļiem, ir iespējamas ar atsevišķu Valdes lēmumu, lai piesaistītu starptautiskus ekspertus kvalitatīvai jātnieku sporta un ar to saistīto nozaru attīstībai. Atkāpes no iepriekš norādītā punkta attiecībā uz Valdes locekļiem ir iespējamas, pamatojoties uz Kopsapulces lēmumu;

6.3.2. vecums vismaz 18 gadu, bet ne vairāk par 70 gadiem;

6.3.3. nav iepriekš atzīts par vainīgu tīšu, ar amatu nesavienojamu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā;

6.3.4. pēdējo 5 gadu laikā, skaitot no vēlēšanu datuma, nav sodīts par LJSA ētikas vai disciplināro noteikumu pārkāpumiem, kas nav savienojami ar amatu.

6.4. Katram LJSA institūcijas loceklim ir jāinformē par interešu konfliktu un jāatturas no piedalīšanās debatēs un lēmumu pieņemšanas, ja pastāv jebkāds interešu konflikta risks. Ja attiecīgais LJSA institūcijas loceklis nav sevi atstādinājis, viņu no debatēm un attiecīgā lēmuma pieņemšanas var atstādināt ar divu trešdaļu attiecīgās institūcijas balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu, ja vien šie locekļi konstatē, ka pastāv pamatots interešu konflikta risks vai iespējamība.

6.5. Kopsapulcei ir tiesības atbrīvot no amata LJSA institūcijas locekli. Valde var arī provizoriski atbrīvot no amata institūcijas locekli, bet šādu lēmumu nevar pieņemt attiecībā uz neatkarīgo komiteju locekļiem un Valdes locekļiem. Valde apstiprināta provizoriska atbrīvošana ir jāapstiprina nākamajā Kopsapulcē, ja vien Valde to starplaikā nav atcēlusi. Ja nākamajā Kopsapulcē ir paredzētas vēlēšanas, atbrīvotajam institūcijas loceklim ir atļauts izvirzīt savu kandidatūru, ja tas atbilst institūcijas locekļa kandidāta noteiktajiem kritērijiem.

6.6. Priekšlikumam par atbrīvošanu no amata jābūt pamatotam. Tas tiks nosūtīts Valdes locekļiem un/vai LJSA biedriem kopā ar attiecīgo darba kārtību.

6.7. Attiecīgās institūcijas loceklim ir tiesības aizstāvēties Valdes un/vai Kopsapulces priekšā.

6.8. Lēmums attiecībā uz priekšlikumu par atbrīvošanu jāpieņem aizklātā balsojumā Valdē un/vai Kopsapulcē. Lai priekšlikumu pieņemtu, nepieciešams divu trešdaļu Kopsapulcē derīgo balsu vairākums.

6.9. Pēc lēmuma pieņemšanas atbrīvotais institūcijas loceklis tiek nekavējoties atbrīvots no pienākumu pildīšanas.

7.1. Kopsapulces sastāvs:

7.1.1. Kopsapulce ir sapulce, kurā regulāri pulcējas visi LJSA Biedri;

7.1.2. Sasaucot Kopsapulci, jāievēro pārstāvības demokrātijas princips. Kopsapulce notiek ne retāk kā vienu reizi gadā;

7.1.3. Tikai atbilstoši noteiktajai kārtībai sasauktā Kopsapulce ir tiesīgs pieņemt lēmumus;

7.1.4. Var tikt sasaukts kārtējais vai ārkārtas Kopsapulce;

7.1.5. Prezidents vada Kopsapulces norisi saskaņā ar Statūtiem vai Kopsapulci vada neitrāla, valdes uzaicināta, persona, kurai nav juridiskas saistības vai finansiālas intereses ar LJSA;

7.1.6. Kopsapulcē ievēlēts cits Kopsapulces vadītājs.

7.2. Biedri, to Pārstāvji:

7.2.1. Katram pārstāvētajam Biedram Kopsapulcē ir viena balss;

7.2.2. Pārstāvim jābūt piesaistītam konkrētajam Biedram, kuru tas pārstāv, un attiecīgās šī Biedra institūcijas ieceltam vai ievēlētam. Pārstāvim, pēc attiecīga pieprasījuma, jāuzrāda rakstveida dokuments, kas apliecina ne tikai pārstāvēšanas, bet arī pārstāvības tiesības (kā, piemēram, esot valdes loceklim biedrībā vai komercsabiedrībā);

7.2.3. Balsot ir atļauts tikai klātesošajiem Pārstāvjiem. Biedram nav tiesību rakstveidā balsot pirms biedru sapulces vai nodot savu balsojumu pirms sapulces;

7.2.4. Katrs pārstāvis var pārstāvēt tikai vienu LJSA Biedru. LJSA darbinieki nevar būt pārstāvji Kopsapulcē. Pārstāvji var būt tikai personas, kuras saistībā ar attiecīgajiem Biedriem ir reģistrējušās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai citā attiecīgajā reģistrā.

7.3.Kopsapulces funkcijas un tiesības:

7.3.1. pieņemt vai grozīt Statūtus;

7.3.2. iecelt vismaz vienu dalībnieku, kurš nodrošina Kopsapulces protokola pārbaudi un apstiprināšanu;

7.3.3. ievēlēt Prezidentu un Valdes locekļus;

7.3.4. iecelt balsu skaitītājus, kuri skaita balsis un palīdz ģenerālsekretāram izplatīt un saskaitīt balsošanai izsniegtos biļetenus;

7.3.5. apstiprināt revidentu ziņojumu;

7.3.6. apstiprināt LJSA budžetu un finanšu pārskatus, tajā skaitā konsolidētos finanšu pārskatus un gada pārskatu;

7.3.7. apstiprināt ziņojumu par Prezidenta un Valdes locekļu darbu (kurā aprakstītas LJSA aktivitātes kopš iepriekšējā Kopsapulces);

7.3.8. pieņemt vai grozīt Pārvaldības un atbilstības nodaļas noteikumus un citus noteikumus;

7.3.9. pēc Valdes ierosinājuma iecelt neatkarīgu zvērinātu revidentu;

7.3.10. noteikt maksimālo biedru naudas apmēru;

7.3.11. lemt par Biedra uzņemšanu, Biedra dalības apturēšanu vai Biedra izslēgšanu;

7.3.12. atcelt no amata jebkuru LJSA institūcijas locekli;

7.3.13. pēc Valdes ierosinājuma ievēlēt neatkarīgo komiteju (t.i., Pārvaldības un atbilstības nodaļas, Vēlēšanu komitejas un juridisko institūciju) priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un locekļus;

7.3.14. pieņemt lēmumus pēc Biedra pieprasījuma saskaņā ar Statūtiem, vai pieņemt jebkādu lēmumu, ko saskaņā ar Statūtiem uzticēts pieņemt Kopsapulcei, ja vien tas nav pretrunā ar LJSA Statūtiem un normatīvajiem aktiem;

7.3.15. izbeigt LJSA darbību.

7.4.Kopsapulces kvorums:

7.4.1. Biedru sapulce ir lemttiesīga ja sapulcē piedalās vairāk nekā puse no biedrības biedriem.

7.4.2. Ja Kopsapulcē nav kvoruma, 20 darba dienu laikā tiek sasaukts atkārtots Kopsapulci ar tādu pašu darba kārtību.

7.5. Kopsapulces lēmumi:

7.5.1. Lēmums ir pieņemts, ja par to nodots Kopsapulcē derīgo balsu vairākums (vairāk nekā 50%), ja vien Statūtos vai likumā nav noteikts citādi. Tukšas vēlēšanu zīmes, nederīgas balsis vai jebkādā veidā sagrozītas elektroniskās balsis netiek ņemtas vērā. Atturēšanās no balsošanas netiek ņemta vērā pie balsu skaitīšanas rezultātiem, bet ietekmē kvoruma apmēru (respektīvi, skaitās pie kopējā balsojošā Biedru Pārstāvju skaita).

7.5.2. Lēmums, par kuru nepieciešams balsot, tiek pieņemts, balsojot paceltām rokām ‘’par’’ vai izmantojot elektroniskos balsošanas līdzekļus, ja vien Kopsapulce nelemj citādi. Pirms balsošanas Biedru Pārstāvis/-ji var izvirzīt jautājumu par atklāto vai aizklāto balsošanu, kas notiek tieši tā pat, ar roku pacelšanu balsojot ‘’par’’.

7.6. Vēlēšanas:

7.6.1. Vēlēšanas notiek aizklātā balsojumā. Ja kandidātu skaits ir vienāds ar pieejamo amatu skaitu, kopsapulces laikā organizē kandidātu brīvprātīgu pieteikšanu un aizklātu balsošanu.

7.6.2. Vēlēšanas amatiem Valdē notiek katram amatam atsevišķi. Kandidāta izvirzīšanai, kurš pretendē uz amatu Valdē, nepieciešams vismaz 10% Biedru atbalsts, to izvirzot. Katrs Biedrs katra amata vēlēšanām (t.i. Prezidenta un Valdes locekļa) var izvirzīt tikai vienu kandidātu. Ja Biedrs atbalsta vairāk nekā vienu kandidātu (piemēram, sniedz atbalstu diviem Prezidenta amata kandidātiem), šī Biedra atbalsts netiek ņemts vērā.

7.6.3. LJSA Prezidenta ievēlēšanai ir nepieciešams derīgo klātesošo balsu vairākums (vairāk nekā 50%). Ja uz Prezidenta amatu pretendē vairāk nekā divi kandidāti, vēlēšanas notiek kārtās, no katras kārtas izstājoties kandidātam, kurš ieguvis vismazāko balsu skaitu, un šāda procedūra turpinās līdz brīdim, kamēr palikuši tikai divi kandidāti.

7.6.4. Pārējo Valdes locekļu amatos, tiek ievēlēts(-i) kandidāts(-i), kurš(-i) attiecībā uz brīvajām vietām ieguvis(-uši) visvairāk balsu (bet vairāk nekā 50%). Ja pēc vēlēšanu pirmās kārtas Valdē ir palikušas brīvas vietas, tiek organizēta vēl viena vēlēšanu kārta. Ja neviens no kandidātiem neiegūst vairāk par 50% balsu, attiecīgais amats Valdē tiek uzskatīts par
vakantu.

7.6.5. Par neatkarīgo komiteju (t.i., Pārvaldības un atbilstības nodaļas, Vēlēšanu komitejas un juridisko institūciju) priekšsēdētājiem, priekšsēdētāju vietniekiem un locekļiem tiek ievēlēts(-i) kandidāts(-i), kurš(-i) attiecībā uz brīvajām vietām ieguvis(-uši) visvairāk balsu (bet vairāk nekā 50%). Šīs vēlēšanas var notikt vienlaicīgi. Tomēr pēc vismaz 10% Biedr Pārstāvju pieprasījuma par konkrēto kandidātu notiek atsevišķs balsojums.

7.6.6. Neizšķirta LJSA balsojuma rezultāta gadījumā notiek vēl divi balsojumi saskaņā ar Statūtos norādīto procedūru. Ja balsojuma rezultāts joprojām ir neizšķirts, attiecīgais amats paliek brīvs līdz brīdim, kad tiek sasaukta jauna Kopsapulce, kurā notiek vēlēšanas saskaņā ar Statūtiem.

7.6.7. Aprēķinot vairākumu, tukšas vēlēšanu zīmju veidlapas, nederīgas balsis vai jebkādā veidā sagrozītas elektroniskās balsis, kā arī atturēšanās netiek ņemtas vērā.

7.6.8. Visu Valdes amatu kandidātu vārdi tiek nosūtīti LJSA administrācijai vismaz 30 dienas pirms Kopsapulces, kurā paredzētas vēlēšanas. Oficiālais kandidātu saraksts LJSA Biedriem tiek nosūtīts vismaz 15 dienas pirms Kopsapulces, kurā paredzēts ievēlēt Valdi. Šī punkta noteikumi tiek piemēroti arī gadījumos, kad vēlēšanas notiek Ārkārtas Kopsapulcē.

7.6.9. Vēlēšanu komiteju un juridisko institūciju amatu kandidātus, kā arī Pārvaldības un atbilstības amatpersonas kandidātus var izvirzīt ikviens vizmas 30 dienas pirms attiecīgās Kopsapulces sanākšanas. Oficiālais kandidātu saraksts tiek nosūtīts LJSA Biedriem vismaz 15 dienas pirms Kopsapulces, kurā paredzēts ievēlēt attiecīgos locekļus. Ierosināt kandidātus var jebkurš Biedrs. Šie noteikumi ir piemērojami arī gadījumā, ja vēlēšanas notiek Ārkārtas Kopsapulcē.

7.7. Kārtējā Kopsapulce:

7.7.1. Kārtējā Kopsapulce tiek sasaukts vienu reizes gadā – pavasarī.

7.7.2. Lēmumu par Kārtējās Kopsapulces norises vietu un datumu pieņem Valde. Biedri tiek rakstiski informēti vismaz 45 dienas pirms Kopsapulces datuma.

7.7.3. Ikviens priekšlikums, ko Biedrs vēlas iesniegt Kopsapulcē, tiek rakstiski nosūtīts administrācijai ar īsu skaidrojumu 30 dienas pirms Kopsapulces.

7.7.4. Formālais paziņojums par Kopsapulces sasaukšanu tiek nosūtīts rakstiski uz Biedru norādītajiem e-pastiem vismaz 15 dienas pirms Kopsapulces. Šajā paziņojumā par Kopsapulces sasaukšanu  tiek iekļauta darba kārtība, ziņojums par darbu, finanšu pārskati un revidentu ziņojums, kā arī citi saistītie dokumenti.

7.8. Plānotās Kopsapulces darba kārtība:

7.8.1. Ģenerālsekretārs izstrādā Kopsapulces darba kārtību, pamatojoties uz Valdes un Biedru priekšlikumiem.

7.8.2. Kopsapulces darba kārtība ietver šādus punktus hronoloģiskā secībā:

7.8.2.1. apstiprinājumu, ka Kopsapulce ir sasaukts un tā sastāvs izveidots saskaņā ar LJSA statūtiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;

7.8.2.2. darba kārtības apstiprinājumu;

7.8.2.3. Prezidenta uzrunu;

7.8.2.4. vismaz viena delegāta iecelšanu protokola pārbaudei;

7.8.2.5. balsu skaitītāju iecelšanu;

7.8.2.6. Biedru dalības apturēšanu vai izslēgšanu (ja nepieciešams);

7.8.2.7. ziņojumu par darbu (ietverot LJSA darbības kopš iepriekšējā Kopsapulcē);

7.8.2.8. konsolidētās un revidētās bilances un peļņas un zaudējumu aprēķinu;

7.8.2.9. revidenta ziņojuma apstiprinājumu pēc Valdes ierosinājuma;

7.8.2.10. budžeta un finanšu pārskatu apstiprinājumu;

7.8.2.11. balsojumus par priekšlikumiem veikt grozījumus Statūtos, LJSA Kopsapulces reglamentā un citos noteikumos (ja nepieciešams);

7.8.2.12. diskusijas par Valdes locekļu iesniegtajiem priekšlikumiem saskaņā ar Statūtos noteikto kārtību un par Valdes iesniegtajiem priekšlikumiem;

7.8.2.13. neatkarīgu revidentu iecelšanu pēc Valdes priekšlikuma (ja nepieciešams);

7.8.2.14. kādas institūcijas locekļa vai locekļu atbrīvošanu no amata (ja nepieciešams);

7.8.2.15. Prezidenta un Valdes locekļu vēlēšanas (ja nepieciešams);

7.8.2.16. neatkarīgo komiteju locekļu vēlēšanas (ja nepieciešams);

7.8.2.17. Biedru uzņemšanu (ja nepieciešams). Kopsapulce nav tiesīga pieņemt lēmumus par jautājumiem, kas nav iekļauti darba kārtībā, izņemotgadījumus, kad biedru sapulcē piedalās visi biedri.

7.9. Ārkārtas Kopsapulce:

7.9.1. LJSA Valde jebkurā laikā var sasaukt ārkārtas Kopsapulci.

7.9.2. LJSA Valde sasauc Ārkārtas Kopsapulci, ja to rakstiski pieprasa vismaz viena desmitdaļa LJSA Biedru, norādot sasaukšanas iemeslu saskaņā ar Statūtiem. Pieprasījumā tiek norādīta arī darba kārtība.

7.9.3. Ārkārtas Kopsapulce notiek trīs nedēļu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja Ārkārtas Kopsapulce šajā laikā netiek sasaukts, Pārstāvji, kuri pārstāv tos Biedrus, kuri pieprasīja Ārkārtas Kopsapulces sasaukšanu, var to sasaukt paši. Šādi rīkojoties, viņiem ir pienākums informēt visus LJSA Biedrus un LJSA Valdi par Ārkārtas Kopsapulces norises dienu un vietu, kā arī darba kārtību, nosūtot paziņojumu uz Biedru e-pastiem un Valdes oficiālo e-pastu, saskaņā ar zemāk norādīto 7.9.4. punktu.

7.9.4. Biedri, par norises vietu, dienu un darba kārtību, tiek informēti, no vismaz 15 dienas pirms Ārkārtas Kopsapulces.

7.9.5. Ja Ārkārtas Kopsapulci sasauc pēc LJSA Valdes iniciatīvas, tad Valdei ir jāizstrādā darba kārtība. Ja Ārkārtas Kopsapulci sasauc pēc Biedru iniciatīvas, tad darba kārtībā ir obligāti jāiekļauj visi tie jautājumi, ko iesnieguši attiecīgie Biedri, taču Valde, Prezidents un Ģenerālsekretārs ir tiesīgi darba kārtību papildināt.

7.9.6. Darba kārtība Ārkārtas Kopsapulcē sākas ar Biedru izvirzītajiem jautājumiem. Ja Valde, Prezidents vai Ģenerālsekretārs ir pievienojuši papildus punktus dienas kārtībā, šie punkti procesuāli notiek pēc Biedru jautājumu izskatīšanas. Strīdus situāciju gadījumā tiek veikta balsošana par to, kurus jautājumus izskatīt vispirms, vadoties pēc vairāk kā 50% balsu vairākumu no klātesošajiem Biedriem un to Pārstāvjiem.

7.9.7. Ārkārtas Kopsapulces norises laikā tā darba kārtību nevar mainīt, izņemot gadījumus, kad tajā piedalās visi Biedri, un visi tam piekrīt.

7.10. Kārtība kādā var tik izmainīti Statūti:

7.10.1. Biedru Kopsapulces ir atbildīga par Statūtu grozījumu veikšanu.

7.10.2. Priekšlikumi Statūtu grozīšanai Biedram vai Valdei rakstveidā, ar īsu skaidrojumu, jāiesniedz Ģenerālsekretāram vismaz 15 dienas pirms Kopsapulces plānotās norises. Biedra iesniegts priekšlikums ir derīgs, ja to rakstiski ir atbalstījusi vismaz viena desmitdaļa pārējo Pārstāvju, kuri pārstāv balsstiesīgos Biedrus.

7.10.3. Lai balsotu par Statūtu grozījumiem, Kopsapulcē jāpiedalās vairākumam (vairāk nekā 50%) Pārstāvju, kuri pārstāv balsstiesīgos Biedrus.

7.10.4. Priekšlikums par Statūtu grozījumiem ir pieņemts tikai gadījumā, ja par to nobalso divas trešdaļas klātesošo balsstiesīgo Biedru.

7.11. Kopsapulces protokols:

7.11.1. Par Kopsapulces norises protokolēšanas nodrošināšanu atbild ģenerālsekretārs.

7.11.2. Pēc tam, kad protokolu pārbaudījuši delegāti, kuriem šāds uzdevums uzticēts, to 60 dienu laikā pēc Kopsapulces nosūta LJSA Biedriem. Protokols tiek uzskatīts par apstiprinātu, ja 30 dienu laikā no tā nosūtīšanas dienas ierakstītā vēstulē Administrācijai nav nosūtīti iebildumi. Pastāvot iebildumiem pret protokolu, jautājums tiek iekļauts izskatīšanai nākamā Kārtējās Kopsapulces darba kārtībā.

7.11.3. Visas Kopsapulces tiek protokolētasfiziski (rakstiski ar roku vai datorā) un ierakstīti video un audio formātā. Protokoli un video, audio ieraksti tiek saglabāti 5 gadus un ir pieejami pēc oficiāla rakstiska pieprasījuma.

7.12. Kopsapulces pieņemtie lēmumi stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi, izņemot gadījumus, kad šajos Statūtos noteikts citādi vai, kad Kopsapulce noteikusi citu lēmuma spēkā stāšanās datumu.

8.1. LJSA izpildinstitūcija ir valde, kas sastāv no pieciem valdes locekļiem, no tiem:

8.1.1. Prezidents;
8.1.2. pirmais viceprezidents;
8.1.3. otrais viceprezidents.
8.1.4. Valdes loceklis;
8.1.5. Valdes loceklis.

8.2. Valdes amatu pilnvaru laiks ir 4 (četri) gadi.

8.3. Valdes locekļus var pārvēlēt ne vairāk kā 2 (divus) pilnvaru termiņus (neatkarīgi no tā, vai šie pilnvaru termiņi ir pēc kārtas). Nepilns pilnvaru laiks tiek skaitīts kā pilns.

8.4. Valdes locekļa amats nav savienojams ar LJSA neatkarīgās komitejas locekļa amatu.

8.5. Amats Valdē tiek uzskatīts par vakantu Valdes locekļa nāves gadījumā. Valdes locekļa neatgriezeniskas invaliditātes gadījumā, vai arī gadījumā, ja Valdes loceklis bez attaisnojoša iemesla nepiedalās trīs Valdes sēdēs pēc kārtas, Kopsapulcei ir pamats lemts par attiecīgā Valdes locekļa atsaukšanu no amata.

8.6. Ja vairāk nekā 50% Valdes amatu kļūst vakanti, atbilstoši normatīvajiem aktiem noteiktajā laikā tiek sasaukts Ārkārtas Kopsapulcē. Par Ārkārtas Kopsapulces organizēšanu ir atbildīgs ģenerālsekretārs.

8.7. Valdes locekļi par savu darbību var saņemt samaksu, un atlīdzību nosaka Pārvaldības un atbilstības nodaļa, ievērojot attiecīgajos LJSA noteikumos paredzēto procedūru. Valdi ievēl saskaņā ar Statūtu 7.6.punktu. Pirms viņu ievēlēšanas vai pārvēlēšanas vēlēšanu komiteja veic integritātes pārbaudi saskaņā ar Vēlēšanu kodeksa noteikumiem.

9.1. Jebkurš Valdes loceklis pārstāv LJSA kopā ar vismaz 2 (diviem) citiem Valdes locekļiem. Valdei LJSA iekšējās kārtības noteikumos ir jāparedz speciālie noteikumi par Valdes locekļu kopīgām pārstāvības tiesībām. LJSA Statūtus un reglamentus kopīgi paraksta visi Valdes locekļi.

9.2. Valdes kompetencē ir:

9.2.1. Pieņemt lēmumus visos gadījumos, kas neietilpst Kopsapulces atbildības sfērā, vai arī, saskaņā ar tiesību aktiem vai šiem Statūtiem nav noteikti kā citu institūciju atbildība;

9.2.2. ar administrācijas palīdzību sagatavot un sasaukt LJSA Kārtējo un Ārkārtas Kopsapulci;

9.2.3. iecelt pastāvīgo komiteju priekšsēdētājus, priekšsēdētāju vietniekus un locekļus;

9.2.4. jebkurā laikā lemt par nepieciešamību izveidot pagaidu komitejas;

9.2.5. pēc Prezidenta ierosinājuma iecelt ģenerālsekretāru. Valde ir tiesīga patstāvīgi atcelt ģenerālsekretāru;

9.2.6. piedāvāt zvērinātus revidentus apstiprināšanai Kopsapulcē;

9.2.7. līdz nākamajai Kopsapulcei iecelt aizstājējus vakantajos neatkarīgo komiteju amatos;

9.2.8. apstiprināt un izdot noteikumus, kas reglamentē piedalīšanos LJSA rīkotajos pasākumos, sacensībās un to norises gaitu;

9.2.9. apstiprināt un izdot jebkādus citus LJSA noteikumus, piemēram, noteikumus par pastāvīgo un pagaidu komiteju izveidošanu, LJSA iekšējās kārtības noteikumus;

9.2.10. iecelt administrāciju un tehnisko personālu;

9.2.11. gādāt, ka šie Statūti tiek piemēroti un veikt pārvaldes pasākumus, kas nepieciešami to piemērošanai;

9.2.12. uz laiku līdz nākamajai Kopsapulcei atstādināt institūciju locekli (izņemot neatkarīgo komiteju locekļus un Valdes locekļus);

9.2.13. deleģēt uzdevumus, kas izriet no savas kompetences jomas, citām LJSA institūcijām;

9.2.14. uzaicināt jebkuru personu dalībai Kopsapulcē bez tiesībām debatēt vai balsot.

9.2.15. izskatīt LJSA darbības pārskatu kopā ar apstiprinātu grāmatvedības atskaiti par pagājušo periodu un izskatīt budžeta projektu nākamajam gadam, un iesniegt izskatīšanai LJSA Kopsapulcē;

9.2.16. pasākumu kalendārā plāna apstiprināšana;

9.2.17. izskatīt Ētikas un Disciplinārās komitejas priekšlikumus par LJSA biedru izslēgšanu,sakarā ar Politikas pārkāpumu;

9.2.18. izskata sūdzības par Ētikas un Disciplinārās komitejas pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Politikas pārkāpumiem.

10.1. Valdes sēdes sasauc Prezidents. Ja sēdes sasaukšanu pieprasa vismaz 50% Valdes locekļu, Prezidents to sasauc 14 (četrpadsmit) dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža. Ja Prezidents līdz minētajam laikam nesasauc pieprasīto sēdi, pārējie Valdes locekļi to sasauc paši, taču viņiem vismaz 5 (piecas) dienas pirms sēdes jānosūta visiem Valdes locekļiem darba kārtība saskaņā ar Statūtu 10.3. punktu.

10.2. Prezidents ar administrācijas palīdzību nosaka sēdes darba kārtību. Visiem Valdes locekļiem ir tiesības ieteikt darba kārtībā iekļaujamos punktus. Jautājumus, kurus Valdes locekļi vēlas iekļaut sēdes darba kārtībā, viņi iesniedz ģenerālsekretāram vismaz septiņas dienas pirms sēdes. Darba kārtība tiek izsūtīta Valdes locekļiem vismaz piecas dienas pirms sēdes.

10.3. Ģenerālsekretārs Valdes sēdēs piedalās padomdevēja statusā, bez balsstiesībām. Ja ģenerālsekretārs nevar ierasties uz sēdi, viņš ar Valdes piekrišanu sēdes apmeklēšanai savā vārdā var deleģēt pārstāvi.

10.4. Valdes sēdes nav atklātas. Valde var uzaicināt trešās personas piedalīties sēdē. Trešajām personām sēdēs nav balsstiesību, un tām atļauts izteikt viedokli tikai ar sēdes vadītāja piekrišanu.

10.5. Ja Valdes locekļi nevar satikties fiziski, lēmumus var pieņemt, izmantojot citus modernus saziņas līdzekļus (piemēram, e-pastu, ziņojumapmaiņas lietotnes), kā arī organizēt tās attālināto sapulču platformās.

10.6. Valde sēdē ir tiesīga pieņemt lēmumus, piedaloties divām trešdaļām tās locekļu.

10.7. Valdes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no Valdes sastāva.

10.8. Valdes loceklim jāatturas no piedalīšanās debatēs un lēmuma pieņemšanas, ja pastāv jebkāds interešu konflikta risks.

10.9. Pieņemtie lēmumi tiek ierakstīti protokolā.

10.10.Valdes pieņemtie lēmumi stājas spēkā nekavējoties, ja vien Valde nav noteikusi citādi.

11.1. Prezidents reprezentē LJSA.

11.2. Prezidenta galvenās atbildības jomas ir:

11.2.1. Kopsapulces un Valdes pieņemto lēmumu īstenošana, uzdodot tos administrācijai;

11.2.2. administrācijas darba uzraudzība;

11.2.3. efektīvas LJSA institūciju darbības nodrošināšana, lai tās sasniegtu Statūtos noteiktos mērķus;

11.2.4. veidot un uzturēt attiecības starp LJSA un tās Biedriem, politiskām institūcijām un citām organizācijām;

11.2.5. tikai Prezidents var ierosināt Valdei iecelt amatā ģenerālsekretāru. Prezidents var arī ierosināt Valdei atcelt ģenerālsekretāru no amata;

11.2.6. Prezidents vada Kopsapulci, Valdes un to komiteju sēdes, kurās viņš ir iecelts par priekšsēdētāju;

11.2.7. Prezidentam Valdē ir viena balss;

11.2.8. Prezidenta prombūtnes vai nepieejamības laikā viņu aizvieto pirmais viceprezidents.

11.2.9. Ja Prezidenta amats kļūst vakants, visas Prezidenta tiesības un pienākumus līdz nākamajai Kopsapulcei pārņem pirmais viceprezidents;

11.2.10. Visas citas Prezidenta pilnvaras tiek noteiktas LJSA iekšējās kārtības noteikumos.

12.1. Administrācija ir operatīvās darbības un administrējošā institūcija un veic LJSA darbu saskaņā ar Ģenerālsekretāra norādēm.
12.2. Administrācijas locekļiem ir saistoši LJSA iekšējās kārtības noteikumi, un viņi labticīgi pilda uzdotos uzdevumus.

12.3. Par Ģenerālsekretāru, pamatojoties uz vienošanos, ko regulē privāttiesības, ieceļ personu, kurai ir nepieciešamā profesionālā kvalifikācija, tajā skaitā vienas svešvalodas prasmes.

12.4. Ģenerālsekretārs ir atbildīgs par:

12.4.1. Kopsapulces, kā arī Valdes un citu LJSA institūciju sēžu organizēšanu;

12.4.2. Kopsapulces, kā arī Valdes, pastāvīgo un pagaidu komiteju sēžu apmeklēšanu;

12.4.3. Kopsapulces, Valdes, pastāvīgo un pagaidu komiteju sēžu protokolu sagatavošanu;

12.4.4. LJSA korespondences vešanu;

12.4.5. administrācijas darbinieku iecelšanu un atbrīvošanu;

12.4.6. Kopsapulces un Valdes pieņemto lēmumu īstenošanu saskaņā ar Prezidenta rīkojumiem;

12.4.7. grāmatvedības darba organizāciju;

12.4.8. loģistikas un operatīvo atbalstu Vēlēšanu komitejai(-jām);

12.4.9. Ģenerālsekretārs nav Kopsapulces pārstāvis vai kādas citas LJSA institūcijas loceklis;

12.4.10. Ģenerālsekretāra papildu atbildības jomas un pienākumus nosaka LJSA iekšējās
kārtības noteikumos.

13.1. LJSA darbojās sekojošas pastāvīgās komitejas:

13.1.1. Finanšu komiteja:

13.1.2. Attīstības un jauniešu komiteja;

13.1.3. Organizatoriskā komiteja;

13.2. Ikvienas pastāvīgās komitejas locekļus ieceļ Valde pēc LJSA Biedru vai Prezidenta ieteikuma. Pastāvīgo komiteju locekļi var būt arī Valdes locekļi.

13.3. Pastāvīgo komiteju priekšsēdētājus, priekšsēdētāju vietniekus un locekļus ieceļ amatā uz 4 (četru) gadu pilnvaru laiku.

13.4. Pastāvīgo komiteju locekļiem jābūt pieredzei attiecīgajā darbības jomā.

13.5. Katrs komitejas priekšsēdētājs pārstāv savu pastāvīgo komiteju un nodrošina tās darbību saskaņā ar piemērojamiem, Valdes apstiprinātajiem iekšējās kārtības noteikumiem.

13.6. Katrs komitejas priekšsēdētājs sadarbībā ar Ģenerālsekretāru nosaka sēžu sasaukšanas datumus, nodrošina visu uzdevumu izpildi un sniedz atskaites Valdei.

14.1. Finanšu komitejā darbojas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 3 (trīs) locekļi.

14.2. Finanšu komitejas kompetence:

14.2.1. uzrauga finanšu vadību un sniedz padomus Valdei finanšu un aktīvu pārvaldības jautājumos.

14.2.2. analizē LJSA budžetu un Ģenerālsekretāra sagatavotos finanšu pārskatus un iesniedz tos Valdei apstiprināšanai.

14.3. Finanšu komitejas galvenās atbildības jomas ir:

14.3.1. ieteikumu sagatavošana Valdei LJSA resursu ieguldījumu politikas jomā, ņemot vērā naudas plūsmas pārskata projektā redzamo resursu pieejamību;

14.3.2. tādu vadlīniju, procedūru un iekšējās kontroles pasākumu noteikšana un apstiprināšana, kas nepieciešami, lai nodrošinātu finanšu pārskatos iekļautās finanšu informācijas;

14.3.3. īstenotās grāmatvedības politikas, grāmatvedības aplēšu un attiecīgo finanšu pārskatu datu atbilstības izvērtēšana;

14.3.4. labākās prakses politiku un procedūru finanšu jomā popularizēšana un noteikšana, ierosinot Valdei tās apstiprināt un izmantot kā vadlīnijas Biedriem nolūkā izveidot kritēriju sistēmu, kas sniegs atbalstu pārvaldībā;

14.3.5. atbalsta sniegšana administrācijai, sagatavojot un iesniedzot Valdei un Kopsapulcei apstiprināšanai ikgadējo budžeta pārskatu;

14.3.6. citu, ar LJSA finansēm saistītu jautājumu risināšana.

15.1. Attīstības un jauniešu komitejā darbojas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 3 (trīs) locekļi.

15.2. Attīstības un jauniešu komitejas galvenā atbildības jomas:

15.2.1. atbild par LJSA attīstības, jātnieku sporta attīstības, īpaši uzsvaru liekot uz jauniešu, bērnu un amatieru programmām;

15.2.2. piemērotu šo programmu stratēģiju izstrāde un popularizēšana, to ieviešanas uzraudzība,

15.2.3. LJSA Biedriem sniegtā atbalsta un programmu analīze un Valdes konsultēšana par attīstības jautājumiem kopumā;

15.2.4. atbild par LJSA infrastruktūru.

16.1. Organizatoriskajā komitejā darbojas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 3 (trīs) locekļi.

16.2. Organizatoriskā komiteja risina ar LJSA pasākumiem/sacensībām saistītus jautājumus saskaņā ar Statūtu noteikumiem un LJSA sacensībām piemērojamajiem noteikumiem.

16.3. Organizatoriskās komitejas galvenā atbildības jomas:

16.3.1. LJSA pasākumu/sacensību rīkošana, nolikumu izstrāde, apstiprināšana;

16.3.2. Sacensību rezultātu uzskaite, analīze, apkopojums, datu bāzes uzturēšana.

17.1. Valde nepieciešamības gadījumā var uz ierobežotu laiku izveidot pagaidu komitejas īpašu pienākumu veikšanai. Valde ieceļ priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un atbilstošu locekļu skaitu. Pienākumi un funkcijas ir noteiktas īpašos Valdes apstiprinātajos noteikumos. Pagaidu komiteja par savu darbu nepastarpināti atskaitās Valdei.Toggle Content

18.1. LJSA darbojās sekojošas neatkarīgās komitejas:

18.1.1. Pārvaldības un atbilstības nodaļa;

18.1.2. Vēlēšanu komiteja;

18.1.3. Disciplinārlietu komiteja;

18.1.4. Ētikas komiteja.

19.1. Pārvaldības un atbilstības nodaļā darbojas vismaz viena pārvaldības un atbilstības amatpersona. Pārvaldības un atbilstības amatpersona ir atbildīga par Pārvaldības un atbilstības nodaļu.

19.2. Pārvaldības un atbilstības amatpersonu ievēl Kopsapulce uz 4 (četru) gadu pilnvaru laiku, un šo personu no pienākumu pildīšanas arī var atbrīvot tikai ar Kopsapulces lēmumu. Minētā amatpersona nedarbojas nevienā citā LJSA institūcijā, un tai pirms ievēlēšanas vai pārvēlēšanas ir veicama integritātes pārbaude, ko veic Disciplinārlietu un Ētikas komiteja.

19.3. Pārvaldības un atbilstības amatpersonai nepieciešama vismaz piecu gadu pieredze darbā ar pārvaldības, atbilstības un finanšu jautājumiem.

19.4. Pārvaldības un atbilstības amatpersonai jābūt neatkarīgai tādā ziņā, ka tā nav saistīta ar attiecībām vai apstākļiem, kas varētu ietekmēt spēju pildīt pienākumus efektīvi un objektīvi. It īpaši nav pieļaujams, ka četru gadu laikā pirms iecelšanas amatā vai amata pilnvaru pildīšanas laikā šī amatpersona bijusi vai ir:

(i) LJSA Valdes vai kādas citas LJSA institūcijas loceklis; vai

(ii) (ii) kāda LJSA Biedra izpildinstitūcijas vai uzraudzības institūcijas loceklis; vai

(iii) (iii) algota LJSA vai kāda LJSA Biedra amatpersona vai darbinieks.

19.5. Pārvaldības un atbilstības amatpersona amata pilnvaru laikā pārtrauc pildīt oficiālos pienākumus, Valde ieceļ aizvietotāju, kurš šos pienākumus pilda līdz nākamajai Kopsapulcei.

19.6. Pārvaldības un atbilstības nodaļa nodrošina:

19.6.1. finanšu uzskaites pilnīgumu un ticamību, pārbauda finanšu pārskatus un konsolidētos finanšu pārskatus un iepazīstas ar neatkarīgo ārējo revidentu ziņojumiem, kā arī periodiski veic LJSA darbības pārbaudi finanšu risku pārvaldības, labas pārvaldības un atbilstības jautājumos;

19.6.2. Valdes konsultēšanu, atbalstu un pārraudzību LJSA finanšu un atbilstības uzraudzībā, kā arī izdod attiecīgos LJSA noteikumus un uzrauga to ievērošanu.

20.1. Vēlēšanu komiteja ir institūcija, kas ir atbildīga par vēlēšanu procesa rīkošanu un uzraudzīšanu.

21.1. Disciplinārlietu komitejas darbību reglamentē LJSA Disciplinārlietu kodekss, kuru izstrādā un apstiprina Valde.

21.2. Disciplinārlietu komitejā saskaņā ar LJSA Disciplinārlietu kodeksu darbojas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 3 (trīs) locekļi.

21.3. Disciplinārlietu komiteja pieņem lēmumus tikai tad, ja tās sēdē piedalās vismaz 3 (trīs) locekļi. LJSA Disciplinārlietu kodeksā noteiktos gadījumos priekšsēdētājs lēmumu var pieņemt
individuāli.

21.4. Disciplinārlietu komiteja Statūtos un LJSA Disciplinārlietu kodeksā minētās sankcijas var piemērot Biedriem, Amatpersonām, Sportistiem, Sporta klubiem.

21.5. Šie noteikumi neierobežo Kopsapulces un Valdes pilnvaras attiecībā uz Biedru dalības apturēšanu un izslēgšanu.

22.1. Ētikas komitejas darbību reglamentē LJSA Ētikas kodekss, kuru izstrādā un apstiprina Valde.

22.2. Ētikas komitejā saskaņā ar LJSA Ētikas kodeksu darbojas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 3 (trīs) locekļi.

22.3. Ētikas komiteja pieņem lēmumus tikai tad, ja tās sēdē piedalās vismaz 3 (trīs) locekļi. LJSA Ētikas kodeksā noteiktos gadījumos priekšsēdētājs lēmumu var pieņemt individuāli

22.4. Ētikas komiteja Statūtos un LJSA Ētikas kodeksā un LJSA Disciplinārlietu kodeksā minētās sankcijas var piemērot Amatpersonām, Biedriem, Sportistiem, Sporta klubiem.

23.1. Pamatā tiek piemērotas šādas disciplinārās sankcijas:

a. aizrādījums;

b. brīdinājums;

b. izslēgšana no LJSA;

c. naudas sods;

d. apbalvojumu atņemšana;

e. diskvalifikācija;

f. izslēgšana no dalības sacensībās, sporta pasākumos, sporta spēlēs;

g. piekļuves lieguma noteikšana dalībai sacensībās, sporta pasākumos, sporta spēlēs;

h. rezultāta anulēšana.

24.1. Finanšu periods:

24.1.1. LJSA finanšu periods ir viens gads, kas sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī;

24.1.2. LJSA ieņēmumi un izdevumi ir jāpārvalda tā, lai tie finanšu periodā būtu līdzsvarā. LJSA pamatfunkciju veikšanu ilgtermiņā nodrošina rezervju veidošana;

24.1.3. Par savlaicīgu ikgadējo LJSA konsolidēto pārskatu sagatavošanu uz 31. decembri atbild Ģenerālsekretārs.

24.2. LJSA ieņēmumi:

24.2.1. ikgadējie Biedru naudas maksājumi;

24.2.2. ienākumi no LJSA piederošo tiesību pārdošanas;

24.2.3. ienākumi no LJSA piederošo tiesību pārdošanas, kā arī no ieejas biļešu pārdošanas;

24.2.4. pilnvaroto LJSA institūciju piemērotās soda naudas;

24.2.5. valsts un sabiedrisko organizāciju, komercsabiedrību un fizisko personu dotācijas, finansējums un ziedojumi;

24.2.6. ienākumi no sporta inventāra, LJSA atribūtikas un citu materiālu pārdošanas vai iznomāšanas;

24.2.7. atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem;

24.2.8. citi likumīgi ienākumi, kas ir saistīti ar jātnieku sporta aktivitātēm.

24.3. LJSA izdevumi:

24.3.1. LJSA var būt šādi izdevumi:

a. LJSA budžetā paredzētie izdevumi;

b. citi izdevumi, ko apstiprinājis Kopsapulce, kā arī izdevumi, ko savu pilnvaru ietvaros ir tiesīga uzņemties Valde;

c. citi izdevumi, kas noteikti un atļauti saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, ievērojot LJSA izvirzītos mērķus, tajā skaitā, atbalsts sportistu nacionālo un internacionālo sacensību apmeklēšanai, jebkādā kapacitātē, no komandas apģērba sagādes, līdz starta naudas pilnai vai daļējai segšanai.

Lai īstenotu Statūtos noteiktos mērķus, LJSA ir tiesīga realizēt jebkādu ar likumu atļautu darbību, tajā skaitā, veikt informatīvi konsultatīvu, reklāmas un izdevējdarbību, ražot sporta iekārtas un inventāru, patēriņa preces, suvenīrus un rotaļlietas, organizēt metodiskos un kvalifikācijas celšanas kursus un seminārus, nodrošināt ekspertu un konsultantu pakalpojumus, rīkot sporta, izglītības un atpūtas pasākumus.

24.4. Neatkarīgie ārējie revidenti:

24.4.1. Neatkarīgu un ārējo revidentu Kopsapulce ieceļ uz 1 (vienu) gadu. Revidentu var iecelt atkārtoti.

24.4.2. Neatkarīgais un ārējais revidents veic LJSA finanšu un saimnieciskās darbības revīziju un pārbauda tās atbilstību tiesību aktiem. Neatkarīgais un ārējais revidents, saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, veic Finanšu komitejas iepriekš apstiprināta LJSA gada ziņojuma revīziju un pēc tam iesniedz Kopsapulcei attiecīgu rakstisku ziņojumu.

24.4.3. Pēc tam, kad revidenta ziņojumu ir apstiprinājis LJSA Kopsapulcē, LJSA to publicē savā mājaslapā.

24.4.4. Finanšu atskaites un revidentu slēdzieni tiek saglabāti uz nenoteiktu laiku (līdz 75 gadiem).

24.5. Biedru nauda:

24.5.1. Biedru nauda jāsamaksā līdz katra gada 1. martam. Ikgadējā iemaksa par attiecīgā gada jaunajiem Biedriem jāsamaksā 60 dienu laikā pēc Kopsapulces, kurā viņi uzņemti pa Biedriem, noslēguma.

24.5.2. Saskaņā ar Statūtiem, biedru naudas gada maksas apmēru nosaka Kopsapulce pēc saviem ieskatiem, kā arī Kopsapulcē noteikto ierobežojumu ietvaros. Maksas apmērs ir vienāds visiem Biedriem, un tās summa nepārsniedz 50 EUR.

24.6. Norēķini:

24.6.1. Biedra nauda tiek maksāta ar pārskaitījumu uz LJSA kontu, 60 (sešdesmit) dienu laikā pēc kārtējā rēķina saņemšanas.

24.6.2. Skaidras naudas norēķini tiek veikti tikai ar stingrās uzskaites kvītīm.

24.6.3. Visa veida naudas transakcijas tiek veiktas ar pārskaitījumiem.

24.7. Dalības maksas:

LJSA Kopsapulce var noteikt dalības maksu vai maksas atvieglojumus/atlaides, kuras tās Biedriem jāmaksā par piedalīšanos noteiktās sacensībās un pasākumos.

25.1. LJSA darbība var tikt izbeigta:

25.1.1. ar attiecīgu Kopsapulces lēmumu;

25.1.2. uz cita likumā noteiktā pamata.

25.2. Lēmums par LJSA darbības izbeigšanu Kopsapulcē ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas klātesošo LJSA Biedru.

25.3. LJSA darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja vien likumā nav noteikts citādi. Pieņemot lēmumu par LJSA likvidāciju, Kopsapulce ievēl likvidācijas komiteju 3 (trīs) locekļu sastāvā. Tās darbību regulē Biedrību un nodibinājumu likuma normas par biedrību likvidāciju.

25.4. LJSA likvidācijas gadījumā tās aktīvu atlikums tiek ziedots organizācijai, kurai ir līdzīgi darbības mērķi.

25.5. Noslēguma Kopsapulce var izvēlēties aktīvu saņēmēju, ņemot vērā visu LJSA Biedru divu trešdaļu vairākuma lēmumu. Šis punkts piemērojams, ciktāl to neierobežo spēkā esošo tiesību aktu noteikumi.